< Atpakaļ uz Ventspils novads (www.ventspilsnovads.lv)
VIEGLI lasīt    

Prasmīgi veido pozitīvu Usmas ezera tēlu

Prasmīgi veido pozitīvu Usmas ezera tēlu

2022-04-13, 10.35

Biedrību "Usmas krasts" 2003. gadā dibināja Usmas ezera apkārtnē esošo kempingu īpašnieki. Jau toreiz viņiem bija ieceres par Usmas ezera tēla pilnveidošanu un infrastruktūras sakārtošanu, bet nopietnāk pie šiem uzdevumiem biedri ķērās 2016. gadā, izvirzot mērķi saimniekot savādāk. To apņēmās darīt tie cilvēki, kuri dzīvo Usmas ezera tuvumā, pieaicinot palīgos arī citus interesentus.

Nu biedrības "Usmas krasts" vārds nav svešs arī Zemkopības ministrijā, tās viedoklī ieklausās, jo šo gadu laikā ir paveikts gana daudz. Par kvalitatīvu ieguldījumu pozitīva Usmas ezera tēla veidošanā un zivju resursu aizsardzības pasākumu īstenošanā "Usmas krasts" valsts svētkos saņēma pašvaldības Atzinības rakstu.  

Organizācijā ir 48 aktīvi biedri

"Pēdējā laikā paliek vairāk un vairāk to cilvēku, kas vēlas atpūsties pie Usmas ezera. Te ir vietā pateikt populāro vārdu "rekreācija", jo gaidām dažādu atpūtas veidu cienītājus – ne tikai makšķerniekus un zvejniekus. Tā kā rekreācija ir pieprasīta, pie ezera ir attīstījušās jaunas naktsmītnes, tiek meklēti jauni tūrisma produkti, ko piedāvāt gan uz ūdens, gan krastā pie ezera. Piemēram, var izīrēt kanoe laivas, ūdensmotociklus, laivas makšķerēšanai, braukt ar jahtām un supot. Vēl ir ūdensvelosipēdi un airu laivas – viss vēršas plašumā. Savukārt krastā interesants ir velomaršruts apkārt ezeram. Tas ir marķēts un papildināts ar apskates objektiem Ventspils, Talsu un Kuldīgas novadā. Informāciju par velomaršrutu var atrast bukletā, un tas ir pieprasīts," saka ezera uzraugs Atis Maldonis. Pēc viņa teiktā, "Usmas krastā" ir 48 aktīvi biedri, tostarp arī Ventspils novada pašvaldība, skaitliski lielākie biedri ir Usmas jahtklubs un Ventspils makšķernieku klubs. Tas nozīmē, ka ir daudz kontaktu un viedokļu, un tas palīdz darboties veiksmīgi.

Vindserfinga regate Usmas ezerā

Viļņi var uzcelties līdz pat 70 cm

Pēc vispārējiem datiem Usmas ezers ir sestais lielākais Latvijā, savukārt, ja mēra ūdens tilpumu, tas ir otrs lielākais pēc Rāznas ezera. Vidējais Usmas ezera dziļums ir 5,4 m, tādēļ tas ir piemērots aktīvai burāšanai, tāpēc Usmā ir vienīgais iekšzemē esošais jahtklubs, un pagastā pat ir notikuši pasaules čempionāta posmi burāšanā. Klubā burāt apmāca arī jauniešus, ir iespēja iegūt jahtas vadītāja apliecību, lai pēc tam burātu visās pasaules jūrās. Atis stāsta, ka Usmas ezers ir ļoti mainīgs. Ir ļoti lieli klajumi, kurus citu no cita atdala salas. Braucot ar laivu, var pieredzēt to, ka pusstundas laikā viļņi var uzcelties līdz pat 70 cm. Ar Usmas ezeru ir jābūt ļoti uzmanīgiem, cilvēks nevar būt vieglprātīgs, noteikti jābūt līdzi vestēm. "Literatūrā raksta, ka Usmas ezerā ir septiņas salas, bet es dzīvoju pie ezera vairāk nekā 20 gadus un divas tā arī neesmu atradis. Tās ir Dvīnītes, par kuru atrašanos nevienam nav skaidru ziņu. Dvīnītēm, pēc zinātnieku aplēsēm, būtu jābūt uz ziemeļiem no Moricsalas, bet saskatīt tās nevar. Sliecos domāt, ka kāda no seklajām ezera daļām, kur ir sēkļi, pie ļoti zema ūdens līmeņa, iespējams, kādreiz ir atsegusies. Gadu simtiem ejot, ezera ūdens līmenis ir mainījies, izmaiņas saistīts arī ar hidrobūvēm Engures upē. Protams, nevar nepieminēt Moricsalu, kas ir unikāls dabas objekts, tur ir 1912. gadā izveidotais dabas rezervāts, kam vēlāk pievienoja Lielo Alkšņu salu. Moricsalā var uzturēties tikai ar īpašām Dabas pārvaldē saņemtajām atļaujām. Interesanta ir arī Viskūžu sala, kas ir lielākā ezeru sala Latvijā, tagad tā ir dabas liegums, tiek aizsargāta liela daļa biotopu un mežaudžu, tur ligzdo putni. Tie ļoti iecienījuši arī Mazo Alkšņu salu, bet, kad putni ir tikuši pie jaunās paaudzes, šajā salā labprāt uzturas cilvēki, kas brauc ar jahtām. Vēl mums ir Zosu sala, kas pēdējā laikā saaug kopā ar krastu. Varbūt mēs pat piedzīvosim tos laikus, kad šī saliņa izzudīs."

Naura Puntuļa un viņa draugu koncerts "Usmas saulrieta sonāte"

Liela interese par vebkameras ierakstiem

Izmantojot Zivju fonda līdzekļus, biedrība ir izveidojusi Usmas ezera mājaslapu www.usmasezers.lv, tādējādi informējot sabiedrību par makšķerēšanas noteikumiem un iespējām ezerā un citām aktualitātēm. Visvairāk tīmekļa vietnē tiek apskatīti vebkameras ieraksti. Ierīce atrodas jahtklubā un ļauj novērot ezeru. Mājaslapa ir labs palīgs, lai uzzinātu, kā var saņemt licences, daudzi interesenti lejuplādē ezera dziļuma kartes, citi interesējas par naktsmītnēm. "Gribu atzīmēt arī kempinga un viesnīcas "Usmas SPA" iesaistīšanos starptautiskā Usmas tēla popularizēšanas projektā "Usma lake enjoy te best". Tas nozīmē, ka šis uzņēmums uzaicinājis mūs kā partnerus šajā aktivitātē, un mēs esam izveidojuši labus prezentmateriālus. Labi strādā arī bukleti. Viens no tiem ir par atpūtas vietām ap Usmas ezeru, bet otrs – par velomaršrutu apkārt ezeram."

Naura Puntuļa un viņa draugu koncerts "Usmas saulrieta sonāte"

Vienā reizē trīs zandarti un trīs līdakas

2016. gadā Ventspils novada pašvaldība deleģēja biedrībai licencētās makšķerēšanas organizēšanu Usmas ezerā un pilnvaroja veikt zivju resursu aizsardzības pasākumus. Ir izstrādāts jauns nolikums, kas nosaka, kur var iegādāties licences, cik tās maksā, kādām cilvēku grupām tās ir jāiegādājas (līdz 16 gadiem un pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas licences nav vajadzīgas, bezmaksas atļaujas var saņemt arī Usmas pagasta pārvaldē). Biedrības pārstāji kontrolē, kādi lomi tiek izvilkti. Piemēram, vienā makšķerēšanas reizē var paturēt tikai trīs zandartus un tikpat daudz līdaku. Katru gadu, saka Atis, pieaug pārdoto licenču skaits, un tas nozīmē, ka Usmas ezerā atgriežas makšķernieki. "Domāju, bija laiks, kad makšķernieku bija pat vairāk nekā tagad, bet tad bija periods, kad ezers bija pārāk noplicināts un tajā nebija pietiekami daudz zivju, jo pirms tam bija pārzveja. Esam samazinājuši zvejas rīku daudzumu no 17 km līdz 7 km, kas arī ir ļoti daudz. Es personīgi teiktu, ka pietiktu ar trim kilometriem tīklu, lai atpūtnieki varētu nogaršot kūpinātu breksi vai restorānā pusdienās pasūtīt zandartu. Usmas ezerā ir plašs zivju klāsts, izņemot foreles un lašus. Tiesa, neesmu nekad dzirdējis par samu lomos. Vērtīgākas zivju sugas pārstāv zandarts, zutis un līdaka. Ziemas makšķernieku mērķis visbiežāk ir rauda, plaudis un asaris, arī šajā gadalaikā tiek ķertas līdakas. Pagājušā vasarā Usma iezīmējās ar to, ka makšķernieki atzina – beidzot ezerā var noķert jau pieminētās trīs līdakas un trīs zandartus, agrāk tas bija grūti. Mūsu biedrības uzdevums ir informēt cilvēkus, cik un kādas zivis vienā reizē var paņemt, jo daļa pārkāpj noteikumus nezināšanas dēļ. Krāpšanās ar lomu dažkārt vērojama tajos gadījumos, kad netiek ievērots atļautais zandartu un līdaku izmērs un zandarta lieguma laiks. Tad var tikt pie vairāku simtu eiro soda."

Kārtējā zivju krājumu papildināšana Usmas ezerā

Plānveidīgi papildina ezeru ar zivju mazuļiem

Vēl viens biedrības pienākums ir zivju resursu atjaunošana ezerā. "Usmas krasta" aktīvisti, sadarbojoties ar Ventspils novada pašvaldības Attīstības nodaļas darbiniecēm, regulāri raksta projektus un iesniedz tos valsts Zivju fondā, tāpēc pēdējo sešu gadu laikā ūdenstilpē ielaists 1 200 000 zandartu mazuļu un 180 000 vienvasaras līdaku mazuļu. Barības bāze ezerā šiem mazuļiem ir ļoti pateicīga, tāpēc tie izaug par brangām zivīm. 2017. gadā ezerā notika pašvaldības pasūtīts un Zivju fonda apmaksāts pētījums, 2021. gadā, pateicoties iesaistei pārrobežu projektā, to izdevās atkārtot. Pirmajā reizē tika konstatēts, ka cilvēks pārāk iejaucas dabas pasaulē – ir liela pārzveja, tiek nozvejots pārāk daudz plēsīgo zivju. Savukārt otrs pētījums parādīja, ka situācija lēnām uzlabojas, lomos parādās lielāki zivju eksemplāri, ir vairāk plēsēju. "Pagājušā gada pētījums bija interesents arī tādēļ, ka iezīmēja to, ka zandarti nespēj sevi atražot pietiekamā daudzumā. Šīs zivis nebija nārstojušas ezerā, tādēļ mūsu izvēlētais ceļš papildināt ezeru ar zivju mazuļiem ir pareizs. Vēl viens pētījums gadu iepriekš bija par Engures upes zivsaimniecības resursu zinātnisko izpēti un zivju migrācijas iespējām. Engures upē ir divas hidrobūves – viena ir HES Ugāles dzirnavās, otra ir zušu tacis, tāpēc upe kļuvusi lēnāka, tā aizaug, dziļajās bedrēs uzkrājas slāņi, kuros veidojas dūņas. Rezultātā straujajā upē sāk dzīvot zivis, kam būtu jāmīt ezeros. Secinājums ir tāds, ka pieminētos šķēršļus nākotnē vajadzētu likvidēt. Ventspils novada pašvaldība ļoti atbildīgi šogad svītroja no zveju rīku saraksta zušu taci Engures upē. Ja likvidētu visus šķēršļus, zivīm būtu iespēja migrēt no Usmas ezera uz jūru, bet no jūras savukārt atpakaļ uz ezeru. Pētījuma laikā lejpus Ugāles HES tika noķerti mazi zutīši, kuri netika tālāk līdz ezeram, jo priekšā bija šķērslis."

Kārtējā zivju krājumu papildināšana Usmas ezerā

Drons atklāj neatļautus zvejas rīkus

Atis palepojas ar biedrības kvalitatīvo un moderno aprīkojumu. Tas sagādāts, sadarbojoties ar pašvaldību. "Mums ir motorlaivas, kvadracikls, droni, nakts redzamības un videoiekārtas. Tas patiešām ļoti atvieglo darbu. Piemēram, ar dronu apsekot lielu ezera teritoriju ir lētāk un ātrāk, nekā braucot ar mašīnu pa perimetru apkārt ezeram. Drons mums ir palīdzējis atklāt ezerā ievietotus neatļautus zvejas rīkus. Malu zveja ir samazināta līdz minimumam. Katru gadu samazinās izņemto zvejas rīku daudzums. Mums ir izveidojusies produktīva sadarbība ar Vides dienestu, ir notikušas labas pārmaiņas šīs iestādes darbā, arī viņu aprīkojums nemitīgi tiek uzlabots. Ir lietas, ko esam ieteikuši dienestam iegādāties, savukārt viņi iesaka mums, tā, piemēram, nopirkām eholotes. Tās patiešām atvieglo darbu. Katru gadu atklājam ko jaunu, ko vēl varētu izmantot, lai veiksmīgāk apsaimniekotu ezeru. Pēdējā laikā zvejas rīku daudzums ezerā sāk konfliktēt ar pārējām interešu grupām, kas vēlas atpūsties pie ezera, tāpēc ceram, ka nākotnē zvejas rīku skaitu samazinās, lai būtu labi visiem. Noteikti turpināsim informēt sabiedrību par to, ko drīkst un nedrīkst darīt ap un pie Usmas ezera, un veltīsim uzmanību infrastruktūras sakārtošanai. Usmas pagasta pludmalē cilvēku ievērību izpelnījusies peldošā laipa, tā ir labi apmeklēta, pie laipas var piestāt ar jahtu un motorlaivu. Šādas konstrukcijas varētu uzstādīt arī pie Mazās Alkšņu un Viskūžu salas. Tā ezers būtu baudāmāks visiem. Vēlos pateikt paldies visiem biedrības "Usmas krasts" pārstāvjiem, jo daudziem ir labas idejas, mēs rīkojam sporta spēles un vindsērfinga regates. Pēdējā laikā izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Usmas tautas namu. Atliek vien strādāt."

Ata Maldoņa un Usmas jahtkluba foto